Kādēļ man ir jātrenējas? Uz šo jautājumu ir jāatbild tikai un vienīgi tev pašam. Darīt lietas tikai tāpēc, ka citi cilvēki tā domā, - ar to vien nepietiek.
Daudzi, kuri trenējas, diemžēl savu dzinējspēku rod ārējās prasībās, kādam vajadzētu būt ārējam izskatam. Tātad treniņa motīvs vairāk ir vajadzība izskatīties slaidam un glītam vai muskuļainam nekā vajadzība justies veselam un stipram. Ja patmīla ir viens no dzinējspēkiem regulāriem un veselīgiem treniņiem, tad to vēl var pieņemt. Taču es iebilstu pret treniņiem, kuru galvenais motīvs ir izskata uzlabošana. To, ka trenēšanās var uzlabot ārējo izskatu, es drīzāk uzskatu par vienu no pozitīvām blaknēm. Un tā savukārt var stiprināt indivīda pašcieņu un labsajūtu.
Pamatmotīva nolūks ir acīm redzams. Kā gan tu varētu atrast motivāciju kaut ko darīt, ja nezini, kādēļ to dari? Motīvi ir individuāli un var, piemēram, būt šādi:
- Izvairīties no saslimšanas.
- Profilakses nolūkā pret ievainojumu rašanos.
- Uzlabot savu fizisko labsajūtu.
- Uzlabot savu psihisko labsajūtu.
- Labāk tikt galā ar savu darbu.
- Spēt būt aktīvam no darba/mācībām brīvajā laikā.
- Izvairīties no stresa un atbrīvoties no uzkrātā stresa.
- Būt par paraugu apkārtējiem.
- Uzlabot savu fizisko izpildes spēju, lai attīstītos kādā sporta veidā.
- Sasniegtu mērķi sportā, piemēram, noskriet maratonu.
- Sasniegt estētisku mērķi, piemēram, nokristies svarā.
Autors:Lars Thūls.
