Mērķa izvirzīšana bieži vien ir saistīta ar motīvu, kas rada motivāciju un dod jēgu treniņiem. Mērķim vajadzētu būt izmērāmam. Bez izmērāma mērķa tu nevari izvērtēt savu stāvokli ceļā uz mērķi, kā arī to, vai tu savu mērķi esi sasniedzis vai ne. Tādēļ neizmērāmiem mērķiem nav nekādas funkcijas.
Taču tu vari savus mērāmos mērķus papildināt arī ar emocionāliem mērķiem. Piemēram, 2010. gadā man ir jānoskrien 10 km, pēc tam man ir jājūtas priecīgam un gandarītam.
Emocionālais mērķis norāda uz to, ka tev jābūt tik labi trenētam, lai tu spētu noskriet distanci, galīgi neizpumpējoties. Paveicamais, protams, ir izmērāms mērķis - to vai nu izdara vai ne.
Taču ir labāk, ja mērķi nosprauž, ņemot palīgā laiku, distanci, augstumu, garumu, punktus vai mēra un svara vienības, lai izvērtēšanai būtu labāks pamatmateriāls.
Parasti tiek nosprausts tālejošs mērķis. Laika ziņā tas varētu būt 1-3 gadi. Ir svarīgi, ja ceļā uz turieni tiek nosprausti mērķi arī atsevišķiem posmiem. Tie tev palīdzēs sekot tavai attīstības līknei un liecinās par to, ka esi uz pareizā ceļa, piemēram, parādot pusdistances laiku utt.
Gan īslaicīgu, gan tālejošu mērķu nospraušana var izrādīties esam grūts darbs. Ja mērķi būs pārāk viegli sasniedzami, tad tie neradīs pietiekami daudz iedvesmas un turklāt tu neiegūsi potenciālu labumu. Ja tie būs parāk grūti sasniedzami, tad pastāv liels risks, ka tu vilsies sevī.
Runa tātad ir par līdzsvara izveidošanu starp izaicinājumu/iedvesmu un pieņemamu un ticamu līmeni. Rūpīgi izanalizē savus mērķus, pirms tu tos uzliec uz papīra. Palūdz, lai apkārtējie tev palīdz tos novertēt. Vai tavi mērķi, piemēram, ir savienojami ar tavu atbildību pret ģimeni, pienākumiem mājās, skolā un citiem uzdevumiem? Tad, kad tu savus mērķus es noteicis, pieraksti tos uz papīra. Un kādēļ gan tos neierāmēt un nepielikt pie sienas!
Autors:Lars Thūls.
Tiecies pēc saviem mērķiem. Neatmet ar roku jau savā pirmajā sakāvē. Ja atskārt, ka viens sporta veids nav domāts tev - ķeries pie nākamā!
