Ikdienā mēs lietojam tādus izteicienus kā būt fiziskā formā un pūst un elst. Bet ko tie īstenībā nozīmē? Definīcija par fizisko formu ir šāda: tā ir ķermeņa kardiovaskulārā jeb sirds asinsvadu spēja sevī uzņemt un nogādāt skābekli nodarbinātajiem muskuļiem. Tādēļ ir vietā tuvāk aplūkot skābekļa veikto ceļu organismā.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
SKĀBEKĻA TRANSPORTA ĶĒDE
Gaiss, ko ieelpojam, vienmēr sastāv no 21% skābekļa, izņemot kalnainus apvidus, kur tā procentuālā daļa samazinās. Plaušās atrodas liels daudzums mikroskopisku pūslīšu, ko sauc par alveolām. Pateicoties to formai un lielajam skaitam, saskares virsma starp ieelpoto gaisu un plaušu audiem ir ļoti liela. Alveolās notiek gāzu apmaiņa, iekšā ieplūst jauns skābeklis un atkritumvielas - ogļskābās gāzes un ūdens veidā - izplūst ārā.
Skābeklis nonāk asins apritē caur sarkanajiem asinsķermenīšiem - hemoglobīnu, kas sev piesaista skābekli. Sirds pumpē asinis ar lielu skābekļa daudzumu un liek tām aizplūst uz tām organisma vietām, kur nepieciešams veikt dažādas funkcijas. Pa lielajām artērijām asinis beigās sasniedz kapilāru tīklu. Šie ļoti smalkie asinsvadiņi ieskauj muskuļšūnas, lai varētu notikt gāzu apmaiņa. Skābeklis - iekšā muskulī un atkritumvielas - ārā. Hemoglobīns spēj sajust to, kurā vietā ir radies skābekļa trūkums, un tādēļ skābeklis var tikt piegādās tieši uz to vietu, kur tas visvairāk nepieciešams.
Skābekļa piegādi tā galapunktā nodrošina viela, ko sauc par mioglobīnu. Galapunkts ir muskuļšūnu mitohondriji, kur barībvielu enerģija tiek pārvērsta ATF, ko muskulis tad var izmantot. Saka, ka mitohondriji ir muskuļu spēkstacijas jeb siltumenerģijas avoti. Papildus enerģijai un siltumam veidojas ogļskābā gāze un ūdens, ko asinis aizcvada uz smadzenēm, kur tie tiek izventilēti ārā.
Mitohondrijs ir svarīgs skābekļa transporta galapunkts. Jo vairāk mitohondriju, jo pastāv lielāka spēja saražot enerģiju, kas ir nepieciešama muskuļu darbam. Trenējot fizisko izturību, tiek veicināta jaunu un lielāku mitohondriju veidošanās.
Trenēšanās atstāj ietekmi arī uz kapilāriem, kas ieskauj muskuļšķiedru. Trenējot fizisko izturību mērenā tempā, ar laiku kapilāru skaits tiks daudzkāršots. Tas nozīmē, ka mitohondrijs var saņemt vairāk skābekļa un ka pieeja pie tā smaga darba laikā ir daudz labāka.
Šajā sakarā piemin arī a-v-starpību, kas ir starpība starp skābekļa saturu artērijā un vēnā. Jo šī starpība lielāka, jo labāk. Artērijas ir asinsvadi, kas transportē asinis ar lielu skābekļa daudzumu no sirds uz dažādām vietām organismā, kur tās ir vajadzīgas. Vēnas transportē asinis ar mazu skābekļa daudzumu atpakaļ uz sirdi un plaušām, kur asinis tiek no jauna piesātinātas ar skābekli. Trenējot kardiovaskulāro spēju, muskulis izmantos vairāk skābekļa uz litru asins, a-v-starpība pieaugs, un muskulis kļūs efektīvāks.
CENTRĀLĀ UN VIETĒJĀ IEDARBĪBA
Kardiovaskulārajiem treniņiem ir centrāla un vietēja iedarbība. Centrāli tie iedarbojas uz plaušām, smadzenēm asinsriti un asins apjomu. Vietējā iedarbība izpaužas tā, ka muskulatūra, nervu sistēma un tehnika tiek pielāgota lielākai spējai un labākai kustību ekonomijai. Kad lielas muskuļu grupas tiek nodarbinātas ilgāk par trim minūtēm, tad turpmākai aeroba darba izpildei ir nepieciešama skābekļa piegāde muskuļiem. Skābekļa transporta sistēmā sirdij ir pumpja loma. Tas nozīmē, ka jātrenē sirds muskulis, kas tālejošā nolūkā ir jāpielāgo pieaugošām prasībām. Sirds apjoms pieaug un tāpat arī tās spēks, un līdz ar to sirds spēs izpumpēt ārā vairāk asins. Sirds ietekmējas neatkarīgi no tā, vai tu skrien, brauc ar velosipēdu, peldi vai dodies izgājienā pa kalniem. Būtiskais sirds trenēšanā - lielas muskuļgrupas aktivizējas ilgākā laika posmā un ka intensivitāte ir tik liela, ka pulss slodzes stāvoklī sasniedz 60-70% no maksimālā līmeņa. Tas atbilst pulsam ar mēreniem 130-140 sitieniem minūtē.
Izmaiņas sirdsdarbībā attiecībā pret apjomu un spēku noved pie palielināta sirds sitienu apjoma, kad uz vienu sitienu ārā tiek izpumpēts vairāk asiņu. Vēl centrālā iedarbība izpaužas šādi:
- Lielāks plaušu apjoms.
- Lielāks hemoglobīna daudzums asinīs.
- Lielāks asiņu apjoms.
Vietējā iedarbība ir atkarīga no tā, ko dara un kā to dara. Ja brauc ar velosipēdu, tad muskuļi un nervu sistēma attīstās tā, lai tiktu galā ar braukšanas prasībām. Ja tu skrien, tad tev attīstās skriešanai nepieciešamie muskuļi utt. Vietējkā iedarbība izpaužas šādi:
- Lielāka muskuļu masa.
- Lielāks kapilāru skaits.
- Lielāks mitohondriju skaits.
- Darbā tiek pieņemtas jaunas muskuļšķiedras, kas tiek savienotas ar nervu sistēmu.
