Par pulsu sauc sirds sitienus. Tiek lietoti arī tādi izteicieni kā pulss miera stāvoklī, pulss slodzes stāvoklī un maksimālais pulss.
Vairākumam cilvēku pulss miera stāvoklī ir 60-70 sitienu/min. Trenējot savu kardiovaskulāro spēju, pieaugs sirds muskuļa apjoms un efektivitāte. Tas noved pie zema pulsa miera stāvoklī. Šo pulsu mēra uzreiz pēc pamošanās, pirms tu izkāp no gultas. Sekojot fizioloģiskā miera pulsa samazināšanās līknei, tu saņemsi apstiprinājumu savai uzlabotajai kardiovaskulārajai spējai. Tas izskaidrojams ar to, ka organisma vajadzība pēc skābekļa miera stāvoklī ir tāda pati gan trenētam, gan netrenētam cilvēkam. Taču, tā kā ārā ir jāizpumpē tas pats skābekļa daudzums un tā kā trenēšanās ir palielinājusi sitienu skaitu, pulss līdz ar to būs zemāks.
Vajadzība pēc skābekļa muskulī pieaug līdztekus treniņa tempam. Darba slodze un pulss pieaug lineāri. Pulss slodzes stāvoklī pieaug
līdz augšējai robežai, tas ir, līdz maksimālajam pulsam. Šis pulss ir dažāds dažādiem cilvēkiem. Vairākumam pieaugušo šis pulss ir 170-210 sitienu/min. Bērniem un jauniešiem tas ir nedaudz augstāks. Pēc 20-25 gadiem maksimālais pulss pazeminās par apmēram vienu sitienu gadā. Augsts vai zems maksimālais pulss nepavisam nenorāda uz to, vai cilvēks ir labi trenēts vai nav. Tas drīzāk ir atkarīgs no iedzimtības faktora. Turpretī liela nozīme ir starpībai starp pulsu miera stāvoklī un maksimālo pulsu, tas ir, ar cik sitieniem ir jāstrādā.
Maksimālo pulsu ir diezgan grūti izmērīt. Vispirms ir nepieciešams pamatīgi iesildīties. Pēc tam seko nepārtraukts darbs vismaz 4-5 minūšu garumā, kad slodzei ir visu laiku jāpieaug, bet tā nedrīkst radīt pārāk daudz pienskābes. Vienkāršs, bet ļoti vispārīgs veids sava maskimālā pulsa aprēķināšanai ir šāds - 220 sitienu/minūtē mīnus savs vecums, piemēram, trīsdesmitpiecgadīgā maksimālais pulss būs 185 sitieni/minūtē.
Autors:Lars Thūls.
