SAŠĶELŠANA
Ja darbs ir tik smags, ka nepietiek skābekļa, kas nodrišinātu muskuļa sadedzināšanas procesu, enerģiju iegūst, sašķeļot muskuļa enerģiju saturošās vielas. Var teikt, ka muskulī atrodas divi ķīmiskie motori: sašķelšanas motors un sadedzināšanas motors.
Sašķelšana: glikogēns --> pienskābe + enerģijaSašķelšanās motors var sasniegt lielu efektu. Tas tiek izmantots īslaicīgiem, maksimāliem darbiem, piemēram, sprintera skrējienam vai pēkšņa spēka pielietojuma gadījumā, kad skābekļa piegāde muskulim ir nepietiekama.
Šā enerģiju radošā proesa priekšrocība ir tā, ka viss atrodas jau uz vietas muskulī un ir gatavs tūlītējai izmantošanai. Savukārt trūkums ir tāds, ka nodarbinātajos muskuļos uzkrājas pienskābe un to darba izpildes spēja ar laiku pasliktinās, līdz beigu beigās var pat izbeigties.
Tātad pienskābe ir nogurumu izraisoša viela muskulim, un muskulis tādēļ var izmantot sašķelšanas motoru tikai un vienīgi īslaicīgam, t.s. anaerobam darbam.
SADEDZINĀŠANAPēc strauji uzsākta, arī neintensīva darba jāpaiet vairākām minūtēm, pirms elpošanas sirdsdarbība ir pielāgojusies darba parsībām. Tikai tad muskulis saņem pietiekami daudz skābekļa, un tas, lai iegūtu enerģiju, var no sašķelšanas posma pāriet sadedzināšanas posmā.
Bez skābekļa ir nepieciešama arī degviela, kas lielākoties sastāv no glikogēna un taukiem. Sadedzināšanas process atšķirībā no sašķelšanas procesa ir pilnīgs, tas ir, blakusprodukti ūdens un ogļskābās gāzes veidā tiek ar asiņu palīdzību aizvadīti projām no muskuļa. Tas enerģijas daudzums, kas tiek iegūts sadedzinot glikogēnu(sašķeltos ogļhidrātus), ir ievērojami lielāks par to, kas tiek sašķelts enerģijā un pienskābē. Sadedzināšanas motors ir vienīgais vadošais enerģijas piegādātājs organisma atpūtas laikā, kā arī ilgstoša, tā saucamā aeroba darba izpildes laikā.
Sadedzināšana: glikogēns un tauki + skābeklis --> enerģija + ogļskābā gāze un ūdens
Autors:Lars Thūls.
